ārprāts
lietvārds/ˈaːrpraːts/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | ārprāts | ārprāti |
| Ģenitīvs | ārprāta | ārprātu |
| Datīvs | ārprātam | ārprātiem |
| Akuzatīvs | ārprātu | ārprātus |
| Lokatīvs | ārprātā | ārprātos |
| Vokatīvs | ārprāt | ārprāti |
Tulkojumi
- Englishmadness, insanity
- Русскийбезумие, сумасшествие
- Українськабожевілля, безумство
- Lietuviųbeprotybė, išprotėjimas