arestēt
verb/ˈaræsteːt/
Translation
to arrest
Definition
To deprive (for a short time) of personal freedom by force (with the sanction of a court or investigative institution).
Latvian original
Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | arestēju | arestējam |
| 2nd person | arestē | arestējat |
| 3rd person | arestē | arestē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | arestēju | arestējām |
| 2nd person | arestēji | arestējāt |
| 3rd person | arestēja | arestēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | arestēšu | arestēsim |
| 2nd person | arestēsi | arestēsiet / arestēsit |
| 3rd person | arestēs | arestēs |
- Infinitivearestēt
- Imperativearestē
- Imperativearestējiet
Translations
- Русскийарестовать
- Українськазаарештувати
- Lietuviųareštuoti, suimti