bīskaps
noun/bˈiːskaps/1. declension · masculine
Translation
bishop
Definition
The highest clergyman, usually the head of a bishopric.
Latvian original
Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | bīskaps | bīskapi |
| Genitive | bīskapa | bīskapu |
| Dative | bīskapam | bīskapiem |
| Accusative | bīskapu | bīskapus |
| Locative | bīskapā | bīskapos |
| Vocative | bīskap | bīskapi |
Translations
- Русскийепископ
- Українськаєпископ
- Lietuviųvyskupas