bezdarbnieks
noun/bˈezdarbnieks/1. declension · masculine
Translation
unemployed person
Definition
A person who has no permanent paid work; a natural person of working age who does not work, has no other income at least in the amount of the minimum wage, does not conduct entrepreneurial activity and is looking for work.
Latvian original
Cilvēks, kuram nav pastāvīga algota darba; fiziska persona darbspējīgā vecumā, kas nestrādā, kurai nav citu ienākumu, vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | bezdarbnieks | bezdarbnieki |
| Genitive | bezdarbnieka | bezdarbnieku |
| Dative | bezdarbniekam | bezdarbniekiem |
| Accusative | bezdarbnieku | bezdarbniekus |
| Locative | bezdarbniekā | bezdarbniekos |
| Vocative | bezdarbniek | bezdarbnieki |
Translations
- Русскийбезработный
- Українськабезробітний
- Lietuviųbedarbis