cars
lietvārds/t͡sˈars/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | cars | cari |
| Ģenitīvs | cara | caru |
| Datīvs | caram | cariem |
| Akuzatīvs | caru | carus |
| Lokatīvs | carā | caros |
| Vokatīvs | car | cari |
Tulkojumi
- Englishtsar
- Русскийцарь
- Українськацар
- Lietuviųcaras