cements
lietvārds/t͡sˈæments/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | cements | cementi |
| Ģenitīvs | cementa | cementu |
| Datīvs | cementam | cementiem |
| Akuzatīvs | cementu | cementus |
| Lokatīvs | cementā | cementos |
| Vokatīvs | cement | cementi |
Tulkojumi
- Englishcement
- Русскийцемент
- Українськацемент
- Lietuviųcementas