disciplīna
noun/dˈist͡sipliːna/4. declension · feminine
Translation
discipline
Definition
A branch of science; a subject of study.
Latvian original
Zinātnes nozare; mācību priekšmets.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | disciplīna | disciplīnas |
| Genitive | disciplīnas | disciplīnu |
| Dative | disciplīnai | disciplīnām |
| Accusative | disciplīnu | disciplīnas |
| Locative | disciplīnā | disciplīnās |
| Vocative | disciplīna / disciplīn | disciplīnas |
Translations
- Русскийдисциплина
- Українськадисципліна
- Lietuviųdisciplina, drausmė