drosme
noun/drˈuosme/5. declension · feminine
Translation
courage, bravery
Definition
A character trait that manifests in confident, fearless overcoming of difficulties, dangers; such a manner of conduct.
Latvian original
Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | drosme | drosmes |
| Genitive | drosmes | drosmju |
| Dative | drosmei | drosmēm |
| Accusative | drosmi | drosmes |
| Locative | drosmē | drosmēs |
| Vocative | drosme | drosmes |
Translations
- Русскийсмелость, мужество
- Українськасміливість, мужність
- Lietuviųdrąsa