ierunāties
verb/ˈierunaːties/
Translation
to speak up, to start talking
Definition
To begin to speak; to begin to speak and immediately stop.
Latvian original
Iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | ierunājos | ierunājamies |
| 2nd person | ierunājies | ierunājaties |
| 3rd person | ierunājas | ierunājas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | ierunājos | ierunājāmies |
| 2nd person | ierunājies | ierunājāties |
| 3rd person | ierunājās | ierunājās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | ierunāšos | ierunāsimies |
| 2nd person | ierunāsies | ierunāsieties / ierunāsities |
| 3rd person | ierunāsies | ierunāsies |
- Infinitiveierunāties
- Imperativeierunājies
- Imperativeierunājieties
Translations
- Русскийзаговорить
- Українськазаговорити
- Lietuviųprabilti, prakalbėti