intelekts
lietvārds/ˈintelekts/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | intelekts | intelekti |
| Ģenitīvs | intelekta | intelektu |
| Datīvs | intelektam | intelektiem |
| Akuzatīvs | intelektu | intelektus |
| Lokatīvs | intelektā | intelektos |
| Vokatīvs | intelekt | intelekti |
Tulkojumi
- Englishintellect
- Русскийинтеллект
- Українськаінтелект
- Lietuviųintelektas