karavīrs
lietvārds/kˈaraʋiːrs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | karavīrs | karavīri |
| Ģenitīvs | karavīra | karavīru |
| Datīvs | karavīram | karavīriem |
| Akuzatīvs | karavīru | karavīrus |
| Lokatīvs | karavīrā | karavīros |
| Vokatīvs | karavīr | karavīri |
Tulkojumi
- Englishsoldier
- Русскийсолдат
- Українськасолдат, воїн
- Lietuviųkareivis