kauls
lietvārds/kˈauls/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Skeleta atsevišķa sastāvdaļa (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | kauls | kauli |
| Ģenitīvs | kaula | kaulu |
| Datīvs | kaulam | kauliem |
| Akuzatīvs | kaulu | kaulus |
| Lokatīvs | kaulā | kaulos |
| Vokatīvs | kaul | kauli |
Tulkojumi
- Englishbone
- Русскийкость
- Українськакістка
- Lietuviųkaulas