kolēģis
lietvārds/kˈoleːɟis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Darbabiedrs, tā paša aroda, profesijas pārstāvis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | kolēģis | kolēģi |
| Ģenitīvs | kolēģa | kolēģu |
| Datīvs | kolēģim | kolēģiem |
| Akuzatīvs | kolēģi | kolēģus |
| Lokatīvs | kolēģī | kolēģos |
| Vokatīvs | kolēģi | kolēģi |
Tulkojumi
- Englishcolleague
- Русскийколлега
- Українськаколега
- Lietuviųkolega