konkurēt
verb/kˈonkureːt/
Translation
to compete
Definition
To strive to achieve superiority, advantages (in some field); to compete (with someone, among one another) for better results.
Latvian original
Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | konkurēju | konkurējam |
| 2nd person | konkurē | konkurējat |
| 3rd person | konkurē | konkurē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | konkurēju | konkurējām |
| 2nd person | konkurēji | konkurējāt |
| 3rd person | konkurēja | konkurēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | konkurēšu | konkurēsim |
| 2nd person | konkurēsi | konkurēsiet / konkurēsit |
| 3rd person | konkurēs | konkurēs |
- Infinitivekonkurēt
- Imperativekonkurē
- Imperativekonkurējiet
Translations
- Русскийконкурировать, соперничать
- Українськаконкурувати, змагатися
- Lietuviųkonkuruoti, varžytis