leņķis
lietvārds/lˈeɲcis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | leņķis | leņķi |
| Ģenitīvs | leņķa | leņķu |
| Datīvs | leņķim | leņķiem |
| Akuzatīvs | leņķi | leņķus |
| Lokatīvs | leņķī | leņķos |
| Vokatīvs | leņķi | leņķi |
Tulkojumi
- Englishangle
- Русскийугол
- Українськакут
- Lietuviųkampas