mācītājs
daiktavardis/mˈaːt͡siːtaːjs/1. linksniuotė · vyriškoji
Vertimas
kunigas, pastorius
Apibrėžimas
Bažnyčioje įšventintas asmuo, turintis teologinį išsilavinimą, kuris bendruomenėje atlieka kulto veiksmus ir yra tarpininkas perimant religines žinias; kunigas, pastorius.
Originalas latviškai
Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kas draudzē izpilda kulta darbības un ir starpnieks reliģisko zinību apgūšanā.
Formos
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| Vardininkas | mācītājs | mācītāji |
| Kilmininkas | mācītāja | mācītāju |
| Naudininkas | mācītājam | mācītājiem |
| Galininkas | mācītāju | mācītājus |
| Vietininkas | mācītājā | mācītājos |
| Šauksmininkas | mācītāj | mācītāji |
Vertimai
- Englishpastor, minister, preacher
- Русскийпастор, священник
- Українськапастор, священник