meistars
lietvārds/mˈeistars/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | meistars | meistari |
| Ģenitīvs | meistara | meistaru |
| Datīvs | meistaram | meistariem |
| Akuzatīvs | meistaru | meistarus |
| Lokatīvs | meistarā | meistaros |
| Vokatīvs | meistar | meistari |
Tulkojumi
- Englishmaster, craftsman, foreman
- Русскиймастер
- Українськамайстер
- Lietuviųmeistras