meita
noun/mˈeita/4. declension · feminine
Translation
daughter
Definition
A female child (in relation to the parents).
Latvian original
Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | meita | meitas |
| Genitive | meitas | meitu |
| Dative | meitai | meitām |
| Accusative | meitu | meitas |
| Locative | meitā | meitās |
| Vocative | meita / meit | meitas |
Translations
- Русскийдочь
- Українськадочка
- Lietuviųdukra