orbīta
noun/ˈorbiːta/4. declension · feminine
Translation
orbit
Definition
The trajectory of a celestial body in cosmic space.
Latvian original
Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | orbīta | orbītas |
| Genitive | orbītas | orbītu |
| Dative | orbītai | orbītām |
| Accusative | orbītu | orbītas |
| Locative | orbītā | orbītās |
| Vocative | orbīta / orbīt | orbītas |
Translations
- Русскийорбита
- Українськаорбіта
- Lietuviųorbita