palīgs
noun/pˈaliːɡs/1. declension · masculine
Translation
helper, assistant
Definition
A person who helps (someone) to do something, to overcome difficulties, etc.; a person who participates (in some joint work), performing part (of it), who carries out a separate part (of some work).
Latvian original
Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās (kādā kopīgā darbā), veicot daļu (no tā), kas veic (kāda darba) atsevišķu daļu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | palīgs | palīgi |
| Genitive | palīga | palīgu |
| Dative | palīgam | palīgiem |
| Accusative | palīgu | palīgus |
| Locative | palīgā | palīgos |
| Vocative | palīg | palīgi |
Translations
- Русскийпомощник
- Українськапомічник
- Lietuviųpadėjėjas