pilskalns
lietvārds/pˈilskallns/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | pilskalns | pilskalni |
| Ģenitīvs | pilskalna | pilskalnu |
| Datīvs | pilskalnam | pilskalniem |
| Akuzatīvs | pilskalnu | pilskalnus |
| Lokatīvs | pilskalnā | pilskalnos |
| Vokatīvs | pilskaln | pilskalni |
Tulkojumi
- Englishhillfort
- Русскийгородище
- Українськагородище
- Lietuviųpiliakalnis