rūķis
lietvārds/rˈuːcis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | rūķis | rūķi |
| Ģenitīvs | rūķa | rūķu |
| Datīvs | rūķim | rūķiem |
| Akuzatīvs | rūķi | rūķus |
| Lokatīvs | rūķī | rūķos |
| Vokatīvs | rūķi | rūķi |
Tulkojumi
- Englishdwarf, gnome
- Русскийгном, карлик
- Українськагном, карлик
- Lietuviųnykštukas