raksturs
noun/rˈaksturs/1. declension · masculine
Translation
character, nature
Definition
The totality of the most essential, most stable psychological traits, as well as habits, of an individual, which determines their attitude toward other people and society and is reflected in a certain manner of behavior and conduct in various life situations.
Latvian original
Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | raksturs | raksturi |
| Genitive | rakstura | raksturu |
| Dative | raksturam | raksturiem |
| Accusative | raksturu | raksturus |
| Locative | raksturā | raksturos |
| Vocative | rakstur | raksturi |
Translations
- Русскийхарактер
- Українськахарактер
- Lietuviųcharakteris, būdas