runātājs
noun/rˈunaːtaːjs/1. declension · masculine
Translation
speaker
Definition
Agent noun --> to speak.
Latvian original
Darītājs --> runāt.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | runātājs | runātāji |
| Genitive | runātāja | runātāju |
| Dative | runātājam | runātājiem |
| Accusative | runātāju | runātājus |
| Locative | runātājā | runātājos |
| Vocative | runātāj | runātāji |
Translations
- Русскийоратор, говорящий
- Українськапромовець, оратор
- Lietuviųkalbėtojas