smiekls
noun/smˈiekl̩s/1. declension · masculine
Translation
laughter
Definition
The sounds a person makes to express joy, mirth or mockery.
Latvian original
Skaņas, ko cilvēks izdod, paužot prieku, jautrību vai izsmieklu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | smiekls | smiekli |
| Genitive | smiekla | smieklu |
| Dative | smieklam | smiekliem |
| Accusative | smieklu | smieklus |
| Locative | smieklā | smieklos |
| Vocative | smiekl | smiekli |
Translations
- Русскийсмех
- Українськасміх
- Lietuviųjuokas