spogulis
noun/spˈuoɡulis/2. declension · masculine
Translation
mirror
Definition
An object (usually specially made) whose surface reflects light well and which is used to obtain images.
Latvian original
Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | spogulis | spoguļi |
| Genitive | spoguļa | spoguļu |
| Dative | spogulim | spoguļiem |
| Accusative | spoguli | spoguļus |
| Locative | spogulī | spoguļos |
| Vocative | spoguli | spoguļi |
Translations
- Русскийзеркало
- Українськадзеркало
- Lietuviųveidrodis