spriedze
lietvārds/sprˈiedze/5. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | spriedze | spriedzes |
| Ģenitīvs | spriedzes | spriedžu |
| Datīvs | spriedzei | spriedzēm |
| Akuzatīvs | spriedzi | spriedzes |
| Lokatīvs | spriedzē | spriedzēs |
| Vokatīvs | spriedze | spriedzes |
Tulkojumi
- Englishtension, stress
- Русскийнапряжение, напряжённость
- Українськанапруга, напруженість
- Lietuviųįtampa