tautība
noun/tˈautiːba/4. declension · feminine
Translation
nationality, ethnicity
Definition
A community of people historically formed on a tribal basis with a fundamentally unified language, psychological structure, and a common territory in which an economic and cultural commonality forms.
Latvian original
Uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | tautība | tautības |
| Genitive | tautības | tautību |
| Dative | tautībai | tautībām |
| Accusative | tautību | tautības |
| Locative | tautībā | tautībās |
| Vocative | tautība / tautīb | tautības |
Translations
- Русскийнациональность
- Українськанаціональність
- Lietuviųtautybė