terase
noun/tˈærase/5. declension · feminine
Translation
terrace
Definition
A horizontal or slightly sloping, level landform that has formed on valley slopes, on the banks of rivers, lakes, seas, or has been created artificially (for horticulture, farming), and which is separated from other such landforms by a scarp.
Latvian original
Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | terase | terases |
| Genitive | terases | terašu |
| Dative | terasei | terasēm |
| Accusative | terasi | terases |
| Locative | terasē | terasēs |
| Vocative | terase / teras | terases |
Translations
- Русскийтерраса
- Українськатераса
- Lietuviųterasa