ticība
noun/tˈit͡siːba/4. declension · feminine
Translation
faith, belief
Definition
A conviction (for example, about the truth, existence, properties of something), usually based on partial justification, evidence, or for which there is no justification, evidence.
Latvian original
Pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | ticība | ticības |
| Genitive | ticības | ticību |
| Dative | ticībai | ticībām |
| Accusative | ticību | ticības |
| Locative | ticībā | ticībās |
| Vocative | ticība / ticīb | ticības |
Translations
- Русскийвера
- Українськавіра
- Lietuviųtikėjimas