tiesnesis
noun/tˈiesnesis/2. declension · masculine
Translation
judge, referee
Definition
A court official who administers justice.
Latvian original
Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | tiesnesis | tiesneši |
| Genitive | tiesneša | tiesnešu |
| Dative | tiesnesim | tiesnešiem |
| Accusative | tiesnesi | tiesnešus |
| Locative | tiesnesī | tiesnešos |
| Vocative | tiesnesi | tiesneši |
Translations
- Русскийсудья
- Українськасуддя
- Lietuviųteisėjas