traģēdija
noun/trˈaɟeːdija/4. declension · feminine
Translation
tragedy
Definition
A play in which the hero is portrayed in an irreconcilable conflict with an invincible opposing force and, in an unequal, tense struggle with this force, inevitably suffers defeat and perishes; the corresponding genre of drama.
Latvian original
Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | traģēdija | traģēdijas |
| Genitive | traģēdijas | traģēdiju |
| Dative | traģēdijai | traģēdijām |
| Accusative | traģēdiju | traģēdijas |
| Locative | traģēdijā | traģēdijās |
| Vocative | traģēdija / traģēdij | traģēdijas |
Translations
- Русскийтрагедия
- Українськатрагедія
- Lietuviųtragedija