traucējums
noun/trˈaut͡seːjums/1. declension · masculine
Translation
disturbance, disorder, interference
Definition
A completed action, result --> to disturb, hinder (1).
Latvian original
Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt (1).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | traucējums | traucējumi |
| Genitive | traucējuma | traucējumu |
| Dative | traucējumam | traucējumiem |
| Accusative | traucējumu | traucējumus |
| Locative | traucējumā | traucējumos |
| Vocative | traucējum | traucējumi |
Translations
- Русскийнарушение, помеха
- Українськапорушення, перешкода
- Lietuviųsutrikimas, trukdis