uzbrucējs
lietvārds/ˈuzbrut͡seːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Darītājs --> uzbrukt.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | uzbrucējs | uzbrucēji |
| Ģenitīvs | uzbrucēja | uzbrucēju |
| Datīvs | uzbrucējam | uzbrucējiem |
| Akuzatīvs | uzbrucēju | uzbrucējus |
| Lokatīvs | uzbrucējā | uzbrucējos |
| Vokatīvs | uzbrucēj | uzbrucēji |
Tulkojumi
- Englishattacker, forward
- Русскийнападающий, атакующий
- Українськанападник
- Lietuviųpuolėjas, užpuolikas