vērtēt
verb/ʋˈeːrteːt/
Translation
to evaluate, to assess
Definition
To form a judgment, opinion about whether (a person) possesses or does not possess properties (abilities, knowledge, etc.) corresponding to certain requirements.
Latvian original
Veidot spriedumu, atzinumu par to, vai (kādam cilvēkam) piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības (spējas, zināšanas u. tml.).
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | vērtēju | vērtējam |
| 2nd person | vērtē | vērtējat |
| 3rd person | vērtē | vērtē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | vērtēju | vērtējām |
| 2nd person | vērtēji | vērtējāt |
| 3rd person | vērtēja | vērtēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | vērtēšu | vērtēsim |
| 2nd person | vērtēsi | vērtēsiet / vērtēsit |
| 3rd person | vērtēs | vērtēs |
- Infinitivevērtēt
- Imperativevērtē
- Imperativevērtējiet
Translations
- Русскийоценивать
- Українськаоцінювати
- Lietuviųvertinti