vardarbība
noun/ʋˈardarbiːba/4. declension · feminine
Translation
violence, abuse
Definition
An unlawful assault on a person by physical force (for example, inflicting bodily harm, beating, torturing) or by threats, intimidation (for example, while robbing).
Latvian original
Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | vardarbība | vardarbības |
| Genitive | vardarbības | vardarbību |
| Dative | vardarbībai | vardarbībām |
| Accusative | vardarbību | vardarbības |
| Locative | vardarbībā | vardarbībās |
| Vocative | vardarbība / vardarbīb | vardarbības |
Translations
- Русскийнасилие
- Українськанасильство
- Lietuviųsmurtas