vientulība
lietvārds/ʋˈieːntuliːba/4. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | vientulība | vientulības |
| Ģenitīvs | vientulības | vientulību |
| Datīvs | vientulībai | vientulībām |
| Akuzatīvs | vientulību | vientulības |
| Lokatīvs | vientulībā | vientulībās |
| Vokatīvs | vientulība / vientulīb | vientulības |
Tulkojumi
- Englishloneliness, solitude
- Русскийодиночество
- Українськасамотність
- Lietuviųvienatvė