vilks
lietvārds/ʋˈilks/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | vilks | vilki |
| Ģenitīvs | vilka | vilku |
| Datīvs | vilkam | vilkiem |
| Akuzatīvs | vilku | vilkus |
| Lokatīvs | vilkā | vilkos |
| Vokatīvs | vilk | vilki |
Tulkojumi
- Englishwolf
- Русскийволк
- Українськавовк
- Lietuviųvilkas