zvanīt
verb/z-ʋˈaniːt/
Translation
to call, to ring
Definition
To produce clear, melodic, usually relatively high sounds (of a bell (1)); for such sounds to ring out.
Latvian original
Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par zvanu (1)); atskanēt šādām skaņām.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | zvanu | zvanām |
| 2nd person | zvani | zvanāt |
| 3rd person | zvana | zvana |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | zvanīju | zvanījām |
| 2nd person | zvanīji | zvanījāt |
| 3rd person | zvanīja | zvanīja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | zvanīšu | zvanīsim |
| 2nd person | zvanīsi | zvanīsiet / zvanīsit |
| 3rd person | zvanīs | zvanīs |
- Infinitivezvanīt
- Imperativezvani
- Imperativezvaniet
Translations
- Русскийзвонить
- Українськадзвонити
- Lietuviųskambinti