aizturēt
verb/ˈaiztureːt/
Translation
to detain, to hold back
Definition
To bring it about that (someone) stays in place (for some time), to stop and not allow the started movement to continue.
Latvian original
Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
Inflections
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | aizturu | aizturam |
| 2nd person | aizturi | aizturat |
| 3rd person | aiztur | aiztur |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | aizturēju | aizturējām |
| 2nd person | aizturēji | aizturējāt |
| 3rd person | aizturēja | aizturēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1st person | aizturēšu | aizturēsim |
| 2nd person | aizturēsi | aizturēsiet / aizturēsit |
| 3rd person | aizturēs | aizturēs |
- Infinitiveaizturēt
- Imperativeaizturi
- Imperativeaizturiet
Translations
- Русскийзадержать
- Українськазатримати
- Lietuviųsulaikyti