aizturēt
veiksmažodis/ˈaiztureːt/
Vertimas
sulaikyti
Apibrėžimas
Pasiekti, kad (kas nors) liktų vietoje (kurį laiką), sustabdyti ir neleisti tęsti pradėto judesio.
Originalas latviškai
Panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību.
Formos
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | aizturu | aizturam |
| 2 asmuo | aizturi | aizturat |
| 3 asmuo | aiztur | aiztur |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | aizturēju | aizturējām |
| 2 asmuo | aizturēji | aizturējāt |
| 3 asmuo | aizturēja | aizturēja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1 asmuo | aizturēšu | aizturēsim |
| 2 asmuo | aizturēsi | aizturēsiet / aizturēsit |
| 3 asmuo | aizturēs | aizturēs |
- Bendratisaizturēt
- Liepiamojiaizturi
- Liepiamojiaizturiet
Vertimai
- Englishto detain, to hold back
- Русскийзадержать
- Українськазатримати