bēglis
lietvārds/bˈeːɡlis/2. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | bēglis | bēgļi |
| Ģenitīvs | bēgļa | bēgļu |
| Datīvs | bēglim | bēgļiem |
| Akuzatīvs | bēgli | bēgļus |
| Lokatīvs | bēglī | bēgļos |
| Vokatīvs | bēgli | bēgļi |
Tulkojumi
- Englishrefugee
- Русскийбеженец
- Українськабіженець
- Lietuviųpabėgėlis