imperators
lietvārds/ˈimpæratoːrs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | imperators | imperatori |
| Ģenitīvs | imperatora | imperatoru |
| Datīvs | imperatoram | imperatoriem |
| Akuzatīvs | imperatoru | imperatorus |
| Lokatīvs | imperatorā | imperatoros |
| Vokatīvs | imperator | imperatori |
Tulkojumi
- Englishemperor
- Русскийимператор
- Українськаімператор
- Lietuviųimperatorius