izmeklētājs
noun/ˈizmeklæːtaːjs/1. declension · masculine
Translation
investigator, detective
Definition
Agent (one who performs) --> to investigate.
Latvian original
Darītājs --> izmeklēt.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | izmeklētājs | izmeklētāji |
| Genitive | izmeklētāja | izmeklētāju |
| Dative | izmeklētājam | izmeklētājiem |
| Accusative | izmeklētāju | izmeklētājus |
| Locative | izmeklētājā | izmeklētājos |
| Vocative | izmeklētāj | izmeklētāji |
Translations
- Русскийследователь
- Українськаслідчий
- Lietuviųtyrėjas