klausītājs
noun/klˈausiːtaːjs/1. declension · masculine
Translation
listener, auditor
Definition
A person who listens (to what another person says); a person who listens (for example, to a lecture, a concert).
Latvian original
Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | klausītājs | klausītāji |
| Genitive | klausītāja | klausītāju |
| Dative | klausītājam | klausītājiem |
| Accusative | klausītāju | klausītājus |
| Locative | klausītājā | klausītājos |
| Vocative | klausītāj | klausītāji |
Translations
- Русскийслушатель
- Українськаслухач
- Lietuviųklausytojas