klausītājs
lietvārds/klˈausiːtaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Skaidrojums
Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | klausītājs | klausītāji |
| Ģenitīvs | klausītāja | klausītāju |
| Datīvs | klausītājam | klausītājiem |
| Akuzatīvs | klausītāju | klausītājus |
| Lokatīvs | klausītājā | klausītājos |
| Vokatīvs | klausītāj | klausītāji |
Tulkojumi
- Englishlistener, auditor
- Русскийслушатель
- Українськаслухач
- Lietuviųklausytojas