laime
noun/lˈaime/5. declension · feminine
Translation
happiness, luck
Definition
A psychological (emotional) state caused by harmony between a person's desires, goals, activity, and reality, the result of activity.
Latvian original
Psihisks (emocionāls) stāvoklis, ko izraisa saskaņa starp cilvēka vēlēšanos, mērķiem, darbību un īstenību, darbības rezultātu.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | laime | laimes |
| Genitive | laimes | laimju |
| Dative | laimei | laimēm |
| Accusative | laimi | laimes |
| Locative | laimē | laimēs |
| Vocative | laime | laimes |
Translations
- Русскийсчастье, удача
- Українськащастя, удача
- Lietuviųlaimė