likums
noun/lˈikums/1. declension · masculine
Translation
law
Definition
A general and obligatory rule (a legal norm) approved by the highest institution of state power, which regulates social relations in some field.
Latvian original
Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības kādā nozarē.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | likums | likumi |
| Genitive | likuma | likumu |
| Dative | likumam | likumiem |
| Accusative | likumu | likumus |
| Locative | likumā | likumos |
| Vocative | likum | likumi |
Translations
- Русскийзакон
- Українськазакон
- Lietuviųįstatymas