mītne
noun/mˈiːtne/5. declension · feminine
Translation
dwelling, residence, abode
Definition
A room, part of it, or a building usable as a (human) dwelling place.
Latvian original
Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
Inflections
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| Nominative | mītne | mītnes |
| Genitive | mītnes | mītņu |
| Dative | mītnei | mītnēm |
| Accusative | mītni | mītnes |
| Locative | mītnē | mītnēs |
| Vocative | mītne | mītnes |
Translations
- Русскийжилище, местопребывание
- Українськаоселя, помешкання
- Lietuviųbuveinė, būstas