mītne
lietvārds/mˈiːtne/5. deklinācija · sieviešu
Skaidrojums
Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
Locījumi
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| Nominatīvs | mītne | mītnes |
| Ģenitīvs | mītnes | mītņu |
| Datīvs | mītnei | mītnēm |
| Akuzatīvs | mītni | mītnes |
| Lokatīvs | mītnē | mītnēs |
| Vokatīvs | mītne | mītnes |
Tulkojumi
- Englishdwelling, residence, abode
- Русскийжилище, местопребывание
- Українськаоселя, помешкання
- Lietuviųbuveinė, būstas